tenacitas

tenācitās (Latein)

Substantiv, f

Kasus	Singular	Plural
Nominativ	tenācitās	tenācitātēs
Genitiv	tenācitātis	tenācitātum
Dativ	tenācitātī	tenācitātibus
Akkusativ	tenācitātem	tenācitātēs
Vokativ	tenācitās	tenācitātēs
Ablativ	tenācitāte	tenācitātibus

Worttrennung:

te·nā·ci·tās, Genitiv: te·nā·ci·tā·tis

Aussprache:

IPA: [teˈnaː.ki.taːs]

Hörbeispiele: —

Bedeutungen:

[1] das Festhalten

[2] übertragen: Geiz

Herkunft:

zum Adjektiv tenax ^→ la, Suffix -itas ^→ la

Beispiele:

[1]

Übersetzungen

 [1] das Festhalten

Deutsch: Festhalten n Englisch:

 [2] übertragen: Geiz

Deutsch: Geiz m

Referenzen und weiterführende Informationen:

[1, 2] Karl Ernst Georges: Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. 8. Auflage. Hannover 1913 (Nachdruck Darmstadt 1998) : „tenacitas“ (Zeno.org)