sideralis

sīderālis (Latein)

Adjektiv

Singular	m	f	n
Nominativ	sīderālis		sīderāle
Genitiv	sīderālis
Dativ	sīderālī
Akkusativ	sīderālem		sīderāle
Ablativ	sīderālī
Plural	m	f	n
Nominativ	sīderālēs		sīderālia
Genitiv	sīderālium
Dativ	sīderālibus
Akkusativ	sīderālēs		sīderālia
Ablativ	sīderālibus

Worttrennung:

sī·de·rā·lis, sī·de·rā·le

Bedeutungen:

[1] Stern-, zu den Sternen gehörig

Herkunft:

abgeleitet von dem Substantiv sidus ^→ la „Gestirn, Himmelsbild“

Beispiele:

[1]

Wortbildungen:

nauta sideralis

Übersetzungen

 [1] Stern-, zu den Sternen gehörig

Englisch:

Referenzen und weiterführende Informationen:

[1] Karl Ernst Georges: Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. 8. Auflage. Hannover 1913 (Nachdruck Darmstadt 1998) : „sideralis“ (Zeno.org)