Flexion:delere

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch
Zur Navigation springen Zur Suche springen

dēlēre (Konjugation) (Latein)

BSicon uexcCONTgq.svg zurück zu delere


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv dēlēre dēlēvisse dēlētūrum, -am, -um esse
Passiv dēlērī dēlētum, -am, -um esse dēlētum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
dēlēns dēlētus, -a, -um dēlētūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
dēlendī dēlendus, -a, -um dēlētum dēlētū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. dēlē! dēlēre! dēlētō! dēlētor!
Sg. 3. Pers. dēlētō! dēlētor!
Pl. 2. Pers. dēlēte! dēlēminī! dēlētōte!
Pl. 3. Pers. dēlentō! dēlentor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēleō dēleam dēleor dēlear
Sg. 2. Pers. dēlēs dēleās dēlēris dēleāris
Sg. 3. Pers. dēlet dēleat dēlētur dēleātur
Pl. 1. Pers. dēlēmus dēleāmus dēlēmur dēleāmur
Pl. 2. Pers. dēlētis dēleātis dēlēmini dēleāminī
Pl. 3. Pers. dēlent dēleant dēlentur dēleantur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēlēbam dēlērem dēlēbar dēlērer
Sg. 2. Pers. dēlēbās dēlērēs dēlēbāris dēlērēris
Sg. 3. Pers. dēlēbat dēlēret dēlēbātur dēlērētur
Pl. 1. Pers. dēlēbāmus dēlērēmus dēlēbāmur dēlērēmur
Pl. 2. Pers. dēlēbātis dēlērētis dēlēbāminī dēlērēminī
Pl. 3. Pers. dēlēbant dēlērent dēlēbantur dēlērentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēlēbō dēlēbor
Sg. 2. Pers. dēlēbis dēlēberis
Sg. 3. Pers. dēlēbit dēlēbitur
Pl. 1. Pers. dēlēbimus dēlēbimur
Pl. 2. Pers. dēlēbitis dēlēbiminī
Pl. 3. Pers. dēlēbunt dēlēbuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēlēvī dēlēverim dēlētus, -a, -um sum dēlētus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. dēlēvistī dēlēveris dēlētus, -a, -um es dēlētus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. dēlēvit dēlēverit dēlētus, -a, -um est dēlētus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. dēlēvimus dēlēverimus dēlētī, -ae, -a sumus dēlētī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. dēlēvistis dēlēveritis dēlētī, -ae, -a estis dēlētī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. dēlēvērunt dēlēverint dēlētī, -ae, -a sunt dēlētī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēlēveram dēlēvissem dēlētus, -a, -um eram dēlētus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. dēlēverās dēlēvissēs dēlētus, -a, -um erās dēlētus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. dēlēverat dēlēvisset dēlētus, -a, -um erat dēlētus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. dēlēverāmus dēlēvissēmus dēlētī, -ae, -a erāmus dēlētī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. dēlēverātis dēlēvissētis dēlētī, -ae, -a erātis dēlētī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. dēlēverant dēlēvissent dēlētī, -ae, -a erant dēlētī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. dēlēverō dēlētus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. dēlēveris dēlētus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. dēlēverit dēlētus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. dēlēverimus dēlētī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. dēlēveritis dēlētī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. dēlēverint dēlētī, -ae, -a erunt