Flexion:abacinare

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch
Zur Navigation springen Zur Suche springen

abacināre (Konjugation) (Latein)

BSicon uexcCONTgq.svg zurück zu abacinare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv abacināre abacināvisse abacinātūrum, -am, -um esse
Passiv abacinārī abacinātum, -am, -um esse abacinātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
abacināns abacinātus, -a, -um abacinātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
abacinandī abacinandus, -a, -um abacinātum abacinātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. abacinā! abacināre! abacinātō! abacinātor!
Sg. 3. Pers. abacinātō! abacinātor!
Pl. 2. Pers. abacināte! abacināminī! abacinātōte!
Pl. 3. Pers. abacinantō! abacinantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacinō abacinem abacinor abaciner
Sg. 2. Pers. abacinās abacinēs abacināris abacinēris
Sg. 3. Pers. abacinat abacinet abacinātur abacinētur
Pl. 1. Pers. abacināmus abacinēmus abacināmur abacinēmur
Pl. 2. Pers. abacinātis abacinētis abacināminī abacinēminī
Pl. 3. Pers. abacinant abacinent abacinantur abacinentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacinābam abacinārem abacinābar abacinārer
Sg. 2. Pers. abacinābās abacinārēs abacinābāris abacinārēris
Sg. 3. Pers. abacinābat abacināret abacinābātur abacinārētur
Pl. 1. Pers. abacinābāmus abacinārēmus abacinābāmur abacinārēmur
Pl. 2. Pers. abacinābātis abacinārētis abacinābāminī abacinārēminī
Pl. 3. Pers. abacinābant abacinārent abacinābantur abacinārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacinābō abacinābor
Sg. 2. Pers. abacinābis abacināberis
Sg. 3. Pers. abacinābit abacinābitur
Pl. 1. Pers. abacinābimus abacinābimur
Pl. 2. Pers. abacinābitis abacinābiminī
Pl. 3. Pers. abacinābunt abacinābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacināvī abacināverim abacinātus, -a, -um sum abacinātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. abacināvistī abacināveris abacinātus, -a, -um es abacinātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. abacināvit abacināverit abacinātus, -a, -um est abacinātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. abacināvimus abacināverimus abacinātī, -ae, -a sumus abacinātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. abacināvistis abacināveritis abacinātī, -ae, -a estis abacinātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. abacināvērunt abacināverint abacinātī, -ae, -a sunt abacinātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacināveram abacināvissem abacinātus, -a, -um eram abacinātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. abacināverās abacināvissēs abacinātus, -a, -um erās abacinātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. abacināverat abacināvisset abacinātus, -a, -um erat abacinātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. abacināverāmus abacināvissēmus abacinātī, -ae, -a erāmus abacinātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. abacināverātis abacināvissētis abacinātī, -ae, -a erātis abacinātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. abacināverant abacināvissent abacinātī, -ae, -a erant abacinātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abacināverō abacinātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. abacināveris abacinātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. abacināverit abacinātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. abacināverimus abacinātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. abacināveritis abacinātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. abacināverint abacinātī, -ae, -a erunt