Flexion:sperare

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch
Zur Navigation springen Zur Suche springen

spērāre (Konjugation) (Latein)

BSicon uexcCONTgq.svg zurück zu sperare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv spērāre spērāvisse spērātūrum, -am, -um esse
Passiv spērārī spērātum, -am, -um esse spērātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
spērāns spērātus, -a, -um spērātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
spērandī spērandus, -a, -um spērātum spērātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. spērā! spērātō!
Sg. 3. Pers. spērātō!
Pl. 2. Pers. spērāte! spērātōte!
Pl. 3. Pers. spērantō!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērō spērem
Sg. 2. Pers. spērās spērēs
Sg. 3. Pers. spērat spēret spērātur spērētur
Pl. 1. Pers. spērāmus spērēmus
Pl. 2. Pers. spērātis spērētis
Pl. 3. Pers. spērant spērent spērantur spērentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērābam spērārem
Sg. 2. Pers. spērābās spērārēs
Sg. 3. Pers. spērābat spērāret spērābātur spērārētur
Pl. 1. Pers. spērābāmus spērārēmus
Pl. 2. Pers. spērābātis spērārētis
Pl. 3. Pers. spērābant spērārent spērābantur spērārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērābō
Sg. 2. Pers. spērābis
Sg. 3. Pers. spērābit spērābitur
Pl. 1. Pers. spērābimus
Pl. 2. Pers. spērābitis
Pl. 3. Pers. spērābunt spērābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērāvī spērāverim
Sg. 2. Pers. spērāvistī spērāveris
Sg. 3. Pers. spērāvit spērāverit spērātus, -a, -um est spērātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. spērāvimus spērāverimus
Pl. 2. Pers. spērāvistis spērāveritis
Pl. 3. Pers. spērāvērunt spērāverint spērātī, -ae, -a sunt spērātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērāveram spērāvissem
Sg. 2. Pers. spērāverās spērāvissēs
Sg. 3. Pers. spērāverat spērāvisset spērātus, -a, -um erat spērātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. spērāverāmus spērāvissēmus
Pl. 2. Pers. spērāverātis spērāvissētis
Pl. 3. Pers. spērāverant spērāvissent spērātī, -ae, -a erant spērātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. spērāverō
Sg. 2. Pers. spērāveris
Sg. 3. Pers. spērāverit spērātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. spērāverimus
Pl. 2. Pers. spērāveritis
Pl. 3. Pers. spērāverint spērātī, -ae, -a erunt