Flexion:gratulari
grātulārī (Konjugation) (Latein)
zurück zu gratulari
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Präsens | grātulārī | ||
| Perfekt | grātulātum, -am, -um esse | ||
| Futur | grātulātūrum, -am, -um esse | ||
| Partizipien | |||
| Präsens | grātulāns | ||
| Perfekt | grātulātus, -a, -um | ||
| Futur | grātulātūrus, -a, -um | ||
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum passivische Bedeutung |
Supinum I | Supinum II |
| grātulandī | grātulandus, -a, -um | grātulātum | grātulātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Sg. 2. Pers. | grātulāre! | grātulātor! | ||
| Sg. 3. Pers. | grātulātor! | |||
| Pl. 2. Pers. | grātulāminī! | |||
| Pl. 3. Pers. | grātulantor! | |||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulor | grātuler | ||
| Sg. 2. Pers. | grātulāris | grātulēris | ||
| Sg. 3. Pers. | grātulātur | grātulētur | ||
| Pl. 1. Pers. | grātulāmur | grātulēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | grātulāminī | grātulēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | grātulantur | grātulentur | ||
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulābar | grātulārer | ||
| Sg. 2. Pers. | grātulābāris | grātulārēris | ||
| Sg. 3. Pers. | grātulābātur | grātulārētur | ||
| Pl. 1. Pers. | grātulābāmur | grātulārēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | grātulābāminī | grātulārēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | grātulābantur | grātulārentur | ||
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulābor | |||
| Sg. 2. Pers. | grātulāberis | |||
| Sg. 3. Pers. | grātulābitur | |||
| Pl. 1. Pers. | grātulābimur | |||
| Pl. 2. Pers. | grātulābiminī | |||
| Pl. 3. Pers. | grātulābuntur | |||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulātus, -a, -um sum | grātulātus, -a, -um sim | ||
| Sg. 2. Pers. | grātulātus, -a, -um es | grātulātus, -a, -um sīs | ||
| Sg. 3. Pers. | grātulātus, -a, -um est | grātulātus, -a, -um sit | ||
| Pl. 1. Pers. | grātulātī, -ae, -a sumus | grātulātī, -ae, -a sīmus | ||
| Pl. 2. Pers. | grātulātī, -ae, -a estis | grātulātī, -ae, -a sītis | ||
| Pl. 3. Pers. | grātulātī, -ae, -a sunt | grātulātī, -ae, -a sint | ||
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulātus, -a, -um eram | grātulātus, -a, -um essem | ||
| Sg. 2. Pers. | grātulātus, -a, -um erās | grātulātus, -a, -um essēs | ||
| Sg. 3. Pers. | grātulātus, -a, -um erat | grātulātus, -a, -um esset | ||
| Pl. 1. Pers. | grātulātī, -ae, -a erāmus | grātulātī, -ae, -a essēmus | ||
| Pl. 2. Pers. | grātulātī, -ae, -a erātis | grātulātī, -ae, -a essētis | ||
| Pl. 3. Pers. | grātulātī, -ae, -a erant | grātulātī, -ae, -a essent | ||
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | grātulātus, -a, -um erō | |||
| Sg. 2. Pers. | grātulātus, -a, -um eris | |||
| Sg. 3. Pers. | grātulātus, -a, -um erit | |||
| Pl. 1. Pers. | grātulātī, -ae, -a erimus | |||
| Pl. 2. Pers. | grātulātī, -ae, -a eritis | |||
| Pl. 3. Pers. | grātulātī, -ae, -a erunt | |||