Flexion:enare

ēnāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu enare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	ēnāre	ēnāvisse	ēnātūrum, -am, -um esse
Passiv	ēnārī	ēnātum, -am, -um esse	ēnātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	ēnāns	ēnātus, -a, -um	ēnātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
ēnandī	ēnandus, -a, -um	ēnātum	ēnātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	ēnā!	ēnāre!	ēnātō!	ēnātor!
Sg. 3. Pers.			ēnātō!	ēnātor!
Pl. 2. Pers.	ēnāte!	ēnāminī!	ēnātōte!
Pl. 3. Pers.			ēnantō!	ēnantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnō	ēnem	ēnor	ēner
Sg. 2. Pers.	ēnās	ēnēs	ēnāris	ēnēris
Sg. 3. Pers.	ēnat	ēnet	ēnātur	ēnētur
Pl. 1. Pers.	ēnāmus	ēnēmus	ēnāmur	ēnēmur
Pl. 2. Pers.	ēnātis	ēnētis	ēnāminī	ēnēminī
Pl. 3. Pers.	ēnant	ēnent	ēnantur	ēnentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnābam	ēnārem	ēnābar	ēnārer
Sg. 2. Pers.	ēnābās	ēnārēs	ēnābāris	ēnārēris
Sg. 3. Pers.	ēnābat	ēnāret	ēnābātur	ēnārētur
Pl. 1. Pers.	ēnābāmus	ēnārēmus	ēnābāmur	ēnārēmur
Pl. 2. Pers.	ēnābātis	ēnārētis	ēnābāminī	ēnārēminī
Pl. 3. Pers.	ēnābant	ēnārent	ēnābantur	ēnārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnābō		ēnābor
Sg. 2. Pers.	ēnābis		ēnāberis
Sg. 3. Pers.	ēnābit		ēnābitur
Pl. 1. Pers.	ēnābimus		ēnābimur
Pl. 2. Pers.	ēnābitis		ēnābiminī
Pl. 3. Pers.	ēnābunt		ēnābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnāvī	ēnāverim	ēnātus, -a, -um sum	ēnātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	ēnāvistī	ēnāveris	ēnātus, -a, -um es	ēnātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	ēnāvit	ēnāverit	ēnātus, -a, -um est	ēnātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	ēnāvimus	ēnāverimus	ēnātī, -ae, -a sumus	ēnātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	ēnāvistis	ēnāveritis	ēnātī, -ae, -a estis	ēnātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	ēnāvērunt	ēnāverint	ēnātī, -ae, -a sunt	ēnātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnāveram	ēnāvissem	ēnātus, -a, -um eram	ēnātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	ēnāverās	ēnāvissēs	ēnātus, -a, -um erās	ēnātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	ēnāverat	ēnāvisset	ēnātus, -a, -um erat	ēnātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	ēnāverāmus	ēnāvissēmus	ēnātī, -ae, -a erāmus	ēnātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	ēnāverātis	ēnāvissētis	ēnātī, -ae, -a erātis	ēnātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	ēnāverant	ēnāvissent	ēnātī, -ae, -a erant	ēnātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ēnāverō		ēnātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	ēnāveris		ēnātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	ēnāverit		ēnātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	ēnāverimus		ēnātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	ēnāveritis		ēnātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	ēnāverint		ēnātī, -ae, -a erunt