Flexion:clamare

clāmāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu clamare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	clāmāre	clāmāvisse	clāmātūrum, -am, -um esse
Passiv	clāmārī	clāmātum, -am, -um esse	clāmātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	clāmāns	clāmātus, -a, -um	clāmātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
clāmandī	clāmandus, -a, -um	clāmātum	clāmātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	clāmā!	clāmāre!	clāmātō!	clāmātor!
Sg. 3. Pers.			clāmātō!	clāmātor!
Pl. 2. Pers.	clāmāte!	clāmāminī!	clāmātōte!
Pl. 3. Pers.			clāmantō!	clāmantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmō	clāmem	clāmor	clāmer
Sg. 2. Pers.	clāmās	clāmēs	clāmāris	clāmēris
Sg. 3. Pers.	clāmat	clāmet	clāmātur	clāmētur
Pl. 1. Pers.	clāmāmus	clāmēmus	clāmāmur	clāmēmur
Pl. 2. Pers.	clāmātis	clāmētis	clāmāminī	clāmēminī
Pl. 3. Pers.	clāmant	clāment	clāmantur	clāmentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmābam	clāmārem	clāmābar	clāmārer
Sg. 2. Pers.	clāmābās	clāmārēs	clāmābāris	clāmārēris
Sg. 3. Pers.	clāmābat	clāmāret	clāmābātur	clāmārētur
Pl. 1. Pers.	clāmābāmus	clāmārēmus	clāmābāmur	clāmārēmur
Pl. 2. Pers.	clāmābātis	clāmārētis	clāmābāminī	clāmārēminī
Pl. 3. Pers.	clāmābant	clāmārent	clāmābantur	clāmārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmābō		clāmābor
Sg. 2. Pers.	clāmābis		clāmāberis
Sg. 3. Pers.	clāmābit		clāmābitur
Pl. 1. Pers.	clāmābimus		clāmābimur
Pl. 2. Pers.	clāmābitis		clāmābiminī
Pl. 3. Pers.	clāmābunt		clāmābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmāvī	clāmāverim	clāmātus, -a, -um sum	clāmātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	clāmāvistī	clāmāveris	clāmātus, -a, -um es	clāmātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	clāmāvit	clāmāverit	clāmātus, -a, -um est	clāmātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	clāmāvimus	clāmāverimus	clāmātī, -ae, -a sumus	clāmātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	clāmāvistis	clāmāveritis	clāmātī, -ae, -a estis	clāmātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	clāmāvērunt	clāmāverint	clāmātī, -ae, -a sunt	clāmātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmāveram	clāmāvissem	clāmātus, -a, -um eram	clāmātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	clāmāverās	clāmāvissēs	clāmātus, -a, -um erās	clāmātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	clāmāverat	clāmāvisset	clāmātus, -a, -um erat	clāmātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	clāmāverāmus	clāmāvissēmus	clāmātī, -ae, -a erāmus	clāmātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	clāmāverātis	clāmāvissētis	clāmātī, -ae, -a erātis	clāmātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	clāmāverant	clāmāvissent	clāmātī, -ae, -a erant	clāmātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	clāmāverō		clāmātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	clāmāveris		clāmātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	clāmāverit		clāmātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	clāmāverimus		clāmātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	clāmāveritis		clāmātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	clāmāverint		clāmātī, -ae, -a erunt