Flexion:adzelari
adzelari (Konjugation) (Latein)
zurück zu abalienare
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Präsens | adzēlārī | ||
| Perfekt | adzēlātum, -am, -um esse | ||
| Futur | adzēlātūrum, -am, -um esse | ||
| Partizipien | |||
| Präsens | adzēlāns | ||
| Perfekt | adzēlātus, -a, -um | ||
| Futur | adzēlātūrus, -a, -um | ||
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum passivische Bedeutung |
Supinum I | Supinum II |
| adzēlandī | adzēlandus, -a, -um | adzēlātum | adzēlātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Sg. 2. Pers. | adzēlāre! | adzēlātor! | ||
| Sg. 3. Pers. | adzēlātor! | |||
| Pl. 2. Pers. | adzēlāminī! | |||
| Pl. 3. Pers. | adzēlantor! | |||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlor | adzēler | ||
| Sg. 2. Pers. | adzēlāris | adzēlēris | ||
| Sg. 3. Pers. | adzēlātur | adzēlētur | ||
| Pl. 1. Pers. | adzēlāmur | adzēlēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | adzēlāminī | adzēlēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | adzēlantur | adzēlentur | ||
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlābar | adzēlārer | ||
| Sg. 2. Pers. | adzēlābāris | adzēlārēris | ||
| Sg. 3. Pers. | adzēlābātur | adzēlārētur | ||
| Pl. 1. Pers. | adzēlābāmur | adzēlārēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | adzēlābāminī | adzēlārēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | adzēlābantur | adzēlārentur | ||
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlābor | |||
| Sg. 2. Pers. | adzēlāberis | |||
| Sg. 3. Pers. | adzēlābitur | |||
| Pl. 1. Pers. | adzēlābimur | |||
| Pl. 2. Pers. | adzēlābiminī | |||
| Pl. 3. Pers. | adzēlābuntur | |||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlātus, -a, -um sum | adzēlātus, -a, -um sim | ||
| Sg. 2. Pers. | adzēlātus, -a, -um es | adzēlātus, -a, -um sīs | ||
| Sg. 3. Pers. | adzēlātus, -a, -um est | adzēlātus, -a, -um sit | ||
| Pl. 1. Pers. | adzēlātī, -ae, -a sumus | adzēlātī, -ae, -a sīmus | ||
| Pl. 2. Pers. | adzēlātī, -ae, -a estis | adzēlātī, -ae, -a sītis | ||
| Pl. 3. Pers. | adzēlātī, -ae, -a sunt | adzēlātī, -ae, -a sint | ||
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlātus, -a, -um eram | adzēlātus, -a, -um essem | ||
| Sg. 2. Pers. | adzēlātus, -a, -um erās | adzēlātus, -a, -um essēs | ||
| Sg. 3. Pers. | adzēlātus, -a, -um erat | adzēlātus, -a, -um esset | ||
| Pl. 1. Pers. | adzēlātī, -ae, -a erāmus | adzēlātī, -ae, -a essēmus | ||
| Pl. 2. Pers. | adzēlātī, -ae, -a erātis | adzēlātī, -ae, -a essētis | ||
| Pl. 3. Pers. | adzēlātī, -ae, -a erant | adzēlātī, -ae, -a essent | ||
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | adzēlātus, -a, -um erō | |||
| Sg. 2. Pers. | adzēlātus, -a, -um eris | |||
| Sg. 3. Pers. | adzēlātus, -a, -um erit | |||
| Pl. 1. Pers. | adzēlātī, -ae, -a erimus | |||
| Pl. 2. Pers. | adzēlātī, -ae, -a eritis | |||
| Pl. 3. Pers. | adzēlātī, -ae, -a erunt | |||