Flexion:auscultare

auscultare (Konjugation) (Latein)

zurück zu auscultare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	auscultāre	auscultāvisse	auscultātūrum, -am, -um esse
Passiv	auscultārī	auscultātum, -am, -um esse	auscultātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	auscultāns	auscultātus, -a, -um	auscultātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
auscultandī	auscultandus, -a, -um	auscultātum	auscultātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	auscultā!	auscultāre!	auscultātō!	auscultātor!
Sg. 3. Pers.			auscultātō!	auscultātor!
Pl. 2. Pers.	auscultāte!	auscultāminī!	auscultātōte!
Pl. 3. Pers.			auscultantō!	auscultantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultō	auscultem	auscultor	ausculter
Sg. 2. Pers.	auscultās	auscultēs	auscultāris	auscultēris
Sg. 3. Pers.	auscultat	auscultet	auscultātur	auscultētur
Pl. 1. Pers.	auscultāmus	auscultēmus	auscultāmur	auscultēmur
Pl. 2. Pers.	auscultātis	auscultētis	auscultāminī	auscultēminī
Pl. 3. Pers.	auscultant	auscultent	auscultantur	auscultentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultābam	auscultārem	auscultābar	auscultārer
Sg. 2. Pers.	auscultābās	auscultārēs	auscultābāris	auscultārēris
Sg. 3. Pers.	auscultābat	auscultāret	auscultābātur	auscultārētur
Pl. 1. Pers.	auscultābāmus	auscultārēmus	auscultābāmur	auscultārēmur
Pl. 2. Pers.	auscultābātis	auscultārētis	auscultābāminī	auscultārēminī
Pl. 3. Pers.	auscultābant	auscultārent	auscultābantur	auscultārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultābō		auscultābor
Sg. 2. Pers.	auscultābis		auscultāberis
Sg. 3. Pers.	auscultābit		auscultābitur
Pl. 1. Pers.	auscultābimus		auscultābimur
Pl. 2. Pers.	auscultābitis		auscultābiminī
Pl. 3. Pers.	auscultābunt		auscultābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultāvī	auscultāverim	auscultātus, -a, -um sum	auscultātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	auscultāvistī	auscultāveris	auscultātus, -a, -um es	auscultātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	auscultāvit	auscultāverit	auscultātus, -a, -um est	auscultātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	auscultāvimus	auscultāverimus	auscultātī, -ae, -a sumus	auscultātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	auscultāvistis	auscultāveritis	auscultātī, -ae, -a estis	auscultātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	auscultāvērunt	auscultāverint	auscultātī, -ae, -a sunt	auscultātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultāveram	auscultāvissem	auscultātus, -a, -um eram	auscultātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	auscultāverās	auscultāvissēs	auscultātus, -a, -um erās	auscultātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	auscultāverat	auscultāvisset	auscultātus, -a, -um erat	auscultātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	auscultāverāmus	auscultāvissēmus	auscultātī, -ae, -a erāmus	auscultātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	auscultāverātis	auscultāvissētis	auscultātī, -ae, -a erātis	auscultātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	auscultāverant	auscultāvissent	auscultātī, -ae, -a erant	auscultātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	auscultāverō		auscultātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	auscultāveris		auscultātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	auscultāverit		auscultātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	auscultāverimus		auscultātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	auscultāveritis		auscultātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	auscultāverint		auscultātī, -ae, -a erunt