Flexion:auditare

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch
Zur Navigation springen Zur Suche springen

audītāre (Konjugation) (Latein)

< zurück zu auditare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv audītāre audītāvisse audītātūrum, -am, -um esse
Passiv audītārī audītātum, -am, -um esse audītātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
audītāns audītātus, -a, -um audītātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
audītandī audītandus, -a, -um audītātum audītātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. audītā! audītāre! audītātō! audītātor!
Sg. 3. Pers. audītātō! audītātor!
Pl. 2. Pers. audītāte! audītāminī! audītātōte!
Pl. 3. Pers. audītantō! audītantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītō audītem audītor audīter
Sg. 2. Pers. audītās audītēs audītāris audītēris
Sg. 3. Pers. audītat audītet audītātur audītētur
Pl. 1. Pers. audītāmus audītēmus audītāmur audītēmur
Pl. 2. Pers. audītātis audītētis audītāminī audītēminī
Pl. 3. Pers. audītant audītent audītantur audītentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītābam audītārem audītābar audītārer
Sg. 2. Pers. audītābās audītārēs audītābāris audītārēris
Sg. 3. Pers. audītābat audītāret audītābātur audītārētur
Pl. 1. Pers. audītābāmus audītārēmus audītābāmur audītārēmur
Pl. 2. Pers. audītābātis audītārētis audītābāminī audītārēminī
Pl. 3. Pers. audītābant audītārent audītābantur audītārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītābō audītābor
Sg. 2. Pers. audītābis audītāberis
Sg. 3. Pers. audītābit audītābitur
Pl. 1. Pers. audītābimus audītābimur
Pl. 2. Pers. audītābitis audītābiminī
Pl. 3. Pers. audītābunt audītābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītāvī audītāverim audītātus, -a, -um sum audītātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. audītāvistī audītāveris audītātus, -a, -um es audītātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. audītāvit audītāverit audītātus, -a, -um est audītātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. audītāvimus audītāverimus audītātī, -ae, -a sumus audītātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. audītāvistis audītāveritis audītātī, -ae, -a estis audītātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. audītāvērunt audītāverint audītātī, -ae, -a sunt audītātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītāveram audītāvissem audītātus, -a, -um eram audītātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. audītāverās audītāvissēs audītātus, -a, -um erās audītātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. audītāverat audītāvisset audītātus, -a, -um erat audītātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. audītāverāmus audītāvissēmus audītātī, -ae, -a erāmus audītātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. audītāverātis audītāvissētis audītātī, -ae, -a erātis audītātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. audītāverant audītāvissent audītātī, -ae, -a erant audītātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. audītāverō audītātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. audītāveris audītātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. audītāverit audītātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. audītāverimus audītātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. audītāveritis audītātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. audītāverint audītātī, -ae, -a erunt