Flexion:alligare

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch

alligare (Konjugation) (Latein)

zurück zu alligare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv alligāre alligāvisse alligātūrum, -am, -um esse
Passiv alligārī alligātum, -am, -um esse alligātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
alligāns alligātus, -a, -um alligātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
alligandī alligandus, -a, -um alligātum alligātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. alligā! alligāre! alligātō! alligātor!
Sg. 3. Pers. alligātō! alligātor!
Pl. 2. Pers. alligāte! alligāminī! alligātōte!
Pl. 3. Pers. alligantō! alligantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligō alligem alligor alliger
Sg. 2. Pers. alligās alligēs alligāris alligēris
Sg. 3. Pers. alligat alliget alligātur alligētur
Pl. 1. Pers. alligāmus alligēmus alligāmur alligēmur
Pl. 2. Pers. alligātis alligētis alligāminī alligēminī
Pl. 3. Pers. alligant alligent alligantur alligentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligābam alligārem alligābar alligārer
Sg. 2. Pers. alligābās alligārēs alligābāris alligārēris
Sg. 3. Pers. alligābat alligāret alligābātur alligārētur
Pl. 1. Pers. alligābāmus alligārēmus alligābāmur alligārēmur
Pl. 2. Pers. alligābātis alligārētis alligābāminī alligārēminī
Pl. 3. Pers. alligābant alligārent alligābantur alligārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligābō alligābor
Sg. 2. Pers. alligābis alligāberis
Sg. 3. Pers. alligābit alligābitur
Pl. 1. Pers. alligābimus alligābimur
Pl. 2. Pers. alligābitis alligābiminī
Pl. 3. Pers. alligābunt alligābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligāvī alligāverim alligātus, -a, -um sum alligātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. alligāvistī alligāveris alligātus, -a, -um es alligātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. alligāvit alligāverit alligātus, -a, -um est alligātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. alligāvimus alligāverimus alligātī, -ae, -a sumus alligātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. alligāvistis alligāveritis alligātī, -ae, -a estis alligātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. alligāvērunt alligāverint alligātī, -ae, -a sunt alligātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligāveram alligāvissem alligātus, -a, -um eram alligātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. alligāverās alligāvissēs alligātus, -a, -um erās alligātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. alligāverat alligāvisset alligātus, -a, -um erat alligātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. alligāverāmus alligāvissēmus alligātī, -ae, -a erāmus alligātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. alligāverātis alligāvissētis alligātī, -ae, -a erātis alligātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. alligāverant alligāvissent alligātī, -ae, -a erant alligātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. alligāverō alligātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. alligāveris alligātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. alligāverit alligātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. alligāverimus alligātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. alligāveritis alligātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. alligāverint alligātī, -ae, -a erunt