Flexion:allegare

Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch

allegare (Konjugation) (Latein)

zurück zu allegare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv allēgāre allēgāvisse allēgātūrum, -am, -um esse
Passiv allēgārī allēgātum, -am, -um esse allēgātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
allēgāns allēgātus, -a, -um allēgātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
allēgandī allēgandus, -a, -um allēgātum allēgātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. allēgā! allēgāre! allēgātō! allēgātor!
Sg. 3. Pers. allēgātō! allēgātor!
Pl. 2. Pers. allēgāte! allēgāminī! allēgātōte!
Pl. 3. Pers. allēgantō! allēgantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgō allēgem allēgor allēger
Sg. 2. Pers. allēgās allēgēs allēgāris allēgēris
Sg. 3. Pers. allēgat allēget allēgātur allēgētur
Pl. 1. Pers. allēgāmus allēgēmus allēgāmur allēgēmur
Pl. 2. Pers. allēgātis allēgētis allēgāminī allēgēminī
Pl. 3. Pers. allēgant allēgent allēgantur allēgentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgābam allēgārem allēgābar allēgārer
Sg. 2. Pers. allēgābās allēgārēs allēgābāris allēgārēris
Sg. 3. Pers. allēgābat allēgāret allēgābātur allēgārētur
Pl. 1. Pers. allēgābāmus allēgārēmus allēgābāmur allēgārēmur
Pl. 2. Pers. allēgābātis allēgārētis allēgābāminī allēgārēminī
Pl. 3. Pers. allēgābant allēgārent allēgābantur allēgārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgābō allēgābor
Sg. 2. Pers. allēgābis allēgāberis
Sg. 3. Pers. allēgābit allēgābitur
Pl. 1. Pers. allēgābimus allēgābimur
Pl. 2. Pers. allēgābitis allēgābiminī
Pl. 3. Pers. allēgābunt allēgābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgāvī allēgāverim allēgātus, -a, -um sum allēgātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. allēgāvistī allēgāveris allēgātus, -a, -um es allēgātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. allēgāvit allēgāverit allēgātus, -a, -um est allēgātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. allēgāvimus allēgāverimus allēgātī, -ae, -a sumus allēgātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. allēgāvistis allēgāveritis allēgātī, -ae, -a estis allēgātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. allēgāvērunt allēgāverint allēgātī, -ae, -a sunt allēgātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgāveram allēgāvissem allēgātus, -a, -um eram allēgātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. allēgāverās allēgāvissēs allēgātus, -a, -um erās allēgātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. allēgāverat allēgāvisset allēgātus, -a, -um erat allēgātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. allēgāverāmus allēgāvissēmus allēgātī, -ae, -a erāmus allēgātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. allēgāverātis allēgāvissētis allēgātī, -ae, -a erātis allēgātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. allēgāverant allēgāvissent allēgātī, -ae, -a erant allēgātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. allēgāverō allēgātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. allēgāveris allēgātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. allēgāverit allēgātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. allēgāverimus allēgātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. allēgāveritis allēgātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. allēgāverint allēgātī, -ae, -a erunt