Aus Wiktionary, dem freien Wörterbuch
zurück zu absolvere
Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
Aktiv |
absolvere |
absolvisse |
absolūtūrum, -am, -um esse |
Passiv |
absolvī |
absolūtum, -am, -um esse |
absolūtum īrī |
Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
absolvēns |
absolūtus, -a, -um |
absolūtūrus, -a, -um |
Gerundium, Gerundivum, Supina |
Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
absolvendī |
absolvendus, -a, -um |
absolūtum |
absolūtū |
Person |
Präsens |
Futur |
Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
Sg. 2. Pers. |
absolve! |
absolvere! |
absolvitō! |
absolvitor! |
Sg. 3. Pers. |
|
|
absolvitō! |
absolvitor! |
Pl. 2. Pers. |
absolvite! |
absolviminī! |
absolvitōte! |
|
Pl. 3. Pers. |
|
|
absolvuntō! |
absolvuntor! |
Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolvō |
absolvam |
absolvor |
absolvar |
Sg. 2. Pers. |
absolvis |
absolvās |
absolveris |
absolvāris |
Sg. 3. Pers. |
absolvit |
absolvat |
absolvitur |
absolvātur |
Pl. 1. Pers. |
absolvimus |
absolvāmus |
absolvimur |
absolvāmur |
Pl. 2. Pers. |
absolvitis |
absolvātis |
absolviminī |
absolvāmini |
Pl. 3. Pers. |
absolvunt |
absolvant |
absolvuntur |
absolvantur |
Text |
Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolvēbam |
absolverem |
absolvēbar |
absolverer |
Sg. 2. Pers. |
absolvēbās |
absolverēs |
absolvēbāris |
absolverēris |
Sg. 3. Pers. |
absolvēbat |
absolveret |
absolvēbātur |
absolverētur |
Pl. 1. Pers. |
absolvēbāmus |
absolverēmus |
absolvēbāmur |
absolverēmur |
Pl. 2. Pers. |
absolvēbātis |
absolverētis |
absolvēbāminī |
absolverēminī |
Pl. 3. Pers. |
absolvēbant |
absolverent |
absolvēbantur |
absolverentur |
Text |
Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolvam |
|
absolvar |
|
Sg. 2. Pers. |
absolvēs |
absolvēris |
Sg. 3. Pers. |
absolvet |
absolvētur |
Pl. 1. Pers. |
absolvēmus |
absolvēmur |
Pl. 2. Pers. |
absolvētis |
absolvēminī |
Pl. 3. Pers. |
absolvent |
absolventur |
Text |
Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolvī |
absolverim |
absolūtus, -a, -um sum |
absolūtus, -a, -um sim |
Sg. 2. Pers. |
absolvistī |
absolveris |
absolūtus, -a, -um es |
absolūtus, -a, -um sīs |
Sg. 3. Pers. |
absolvit |
absolverit |
absolūtus, -a, -um est |
absolūtus, -a, -um sit |
Pl. 1. Pers. |
absolvimus |
absolverimus |
absolūtī, -ae, -a sumus |
absolūtī, -ae, -a sīmus |
Pl. 2. Pers. |
absolvistis |
absolveritis |
absolūtī, -ae, -a estis |
absolūtī, -ae, -a sītis |
Pl. 3. Pers. |
absolvērunt |
absolverint |
absolūtī, -ae, -a sunt |
absolūtī, -ae, -a sint |
Text |
Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolveram |
absolvissem |
absolūtus, -a, -um eram |
absolūtus, -a, -um essem |
Sg. 2. Pers. |
absolverās |
absolvissēs |
absolūtus, -a, -um erās |
absolūtus, -a, -um essēs |
Sg. 3. Pers. |
absolverat |
absolvisset |
absolūtus, -a, -um erat |
absolūtus, -a, -um esset |
Pl. 1. Pers. |
absolverāmus |
absolvissēmus |
absolūtī, -ae, -a erāmus |
absolūtī, -ae, -a essēmus |
Pl. 2. Pers. |
absolverātis |
absolvissētis |
absolūtī, -ae, -a erātis |
absolūtī, -ae, -a essētis |
Pl. 3. Pers. |
absolverant |
absolvissent |
absolūtī, -ae, -a erant |
absolūtī, -ae, -a essent |
Text |
Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. |
absolverō |
|
absolūtus, -a, -um erō |
|
Sg. 2. Pers. |
absolveris |
absolūtus, -a, -um eris |
Sg. 3. Pers. |
absolverit |
absolūtus, -a, -um erit |
Pl. 1. Pers. |
absolverimus |
absolūtī, -ae, -a erimus |
Pl. 2. Pers. |
absolveritis |
absolūtī, -ae, -a eritis |
Pl. 3. Pers. |
absolverint |
absolūtī, -ae, -a erunt |